Vakar svaigi pabeidzu skatīties. Skatījos,daļēji,jūsu labo atsauksmju dēļ. Biju pārsteigts par vienveidīgo un manipulatīvo stāstīšanas veidu. Piemēram, tikai tad,kad kāds no Ošo cilvēkiem stāstīja savu bēdu stāstu fonā parādās skumja mūzika. Ciema ļaudis šādu emocionālu bonusu nesaņēma. Netika pienācīgi runāts par salmonellas indēšanu (700(!) cilvēku,tomēr), netika runāts par vardarbību komūnā,par seksuālo vardarbību,vardarbību pret bērnie, par bezpajumtnieku likteni (~5000 cilvēku) utt. Stāsta stāstnieki no Ošo kulta ir vieni un tie paši , viņiem ļauj gari izteikties,kamēr pārējie saņem nelielus saraustītus uzmanības brīžus. Gandrīz nemaz netika ļauts izteikties "parastajiem" cilvēkiem, kas bija kultā. Runāja tikai varas elite. Parastie ļaudis tika ievietoti emocionālam fonam (dusmīgi, laimīgi, skumji utt.). "Forši",ka advokāta grāmata par kultu iznāk vienā laikā ar pašu filmu. Manipulatīvs bija arī Ošo apcietināšanas stāsts,kas attēlo ļauno sistēmu,kas vadā nabaga veco Ošo no cietuma uz cietumu, turklāt izskatās, ka viņu tajās lidmašīnās vadā vienu pašu, lai gan šāda prakse ir normāla ASV cietumnieku pārvadāšanā. Nesaku,ka cilvēcīga,bet ierasta prakse kā ieslodzītos pārvadāt,tad, kad tas ir iespējams un vairāki cietumnieki dodas vienā virzienā, nevis tiešais reiss katram cietumniekam. Neizstāstot detaļas izskatās,ka Ošo saņem sodu no ļaunās valdības. Daudz šādu detaļu,kas atstāj nelāgu sajūtu par stāstu. Interesantas pārdomas,protams, un temats ir aizraujošs, bet konkrēto dokumentālo filmu bez fact checkinga un skepses devas nevaru ieteikt skatīties.