gan paškritika, gan pašironija ir tas, kas šobrīd jau pāris desmitgades saēd rietumus kā skābe, paškritika, tas tā, bet pašironija ir šķidrās modernitātes sēne. vārdu sakot, pkritika un pironija ir tik ļoti 70tie un Rortijs, ka nu jau sen būtu laiks doties tālāk. new sincerity ir viens no laikmetīgiem poliem, ko piedāvāju, otrs polu es varētu nosaukt par new earnestness vai "dead serious", to mūsu laikam vajag kā maizi.