Neesmu bijusi un droši vien nekad nebūšu. Man ir iebildumi pret konceptu kā tādu, pret nosaukumu, pret šo "aizvedīsim katrs savu akmeni", pret šo kārtējo nolemtības pieminekli. Jo skats jau nav vērsts nākotnē, bet mūsu bezgalīgajās pagātnes ciešanās.
Lai gan es pieļauju, ka tur ir ļoti skaisti un laba vieta piknikam ar bērniem. Bet vispār man tas dārzs šķiet tikpat nevajadzīgs un lieks, kā tie grandiozie karogu masti, ko grasās izvietot pa visu Latviju.
Ok, ja tā būtu prieka vieta - bet latvieši jau neprot prieka vietas, mums ka tikai drāniņā pašņukstēt.
(Varbūt es maldos)