nē, nu, ja skatās uz ieraksta kopumu, tad tur ir tāda kā grēka konotācija - ko drīkst un ko nedrīkst, kam ļaut un kam neļaut; kurš ir autoritāte - tas kurš izsakās, vai tas kurš ļauj izteikties, un tādā garā. Aizliegt sev runāt patiesību, lai kāds neiesvētītais nepārprastu, ir pašcenzūra, aizliegt citiem runāt - obskurantisms. Es nevaru atrast pozīciju, skatupunktu, no kura tā ir kopš laika gala neatrisināma problēma. Mans sākuma jautājums varbūt izklausās solipsistisks, bet vēl es atcerējos tavu iepriekšējo ierakstu, nē, tējas, nē, tavu (tūlīt pārbaudīšu) par to, ka tad, kad māceklis ir gatavs, viņam skolotājs atrodas, un tad vairs nav skaidrs, kur ir problēma, un ko tieši kāds nedrīkst ļaut maldināt. Negatavo skolnieku?