péc "Ardievu Atlantída" izlasīšanas es sāku prasīt vecaimātei, kā tur bijis ar tiem latviešiem un žīdiem, kāpēc nepalīdzēja, vai viņai ir bijuši kādi draugi. Viņa sāka katru reizi uzsvērti runāt, ka nekad neko sliktu par žīdien nav domājusi un nekad nav bijis nekādas nicinošas attieksmes, un ka viņai kursā (mediķos) divi ir mācījušies un ka viņa vienmēr kad uz ielas satikusi apstājusies parunāties (!).