par kristieti
Mani vienmēr ir fascinējuši cilvēki, kuri sarunu uzsāk ar kādu no savu pārliecību postulātiem.
Šodien, profesionālas ziņkāres vadīta, ielūkoju draugiem.lv potenciālo sadarbības partneri. Ailē vārds-uzvārds ir rakstīts Vārds Uzvārds (Kā draugi tevi sauc - Dievs svētī Latviju). Ok, es domāju, karstums, visādi var gadīties. Atveru profilu. Par mani – esmu kristietis. O bļā, es domāju. Vot tas ir P!
Es arī, starp citu, esmu kristiete. Luterāne. Man kaklā vienmēr ir mazs stikla krustiņs, par piederību savai pārliecībai, nesen draugs atveda rožukronīti, kas tagad karājas manā mašīnā, bet es domāju – kā gan draugos vai jebkurā citā vietā saruna sākas ar Es esmu kristietis? Varbūt tas ir kā Labdien vietā, piemēram, tu liecies gulēt, iedod mīļotajam buču pēc jauka vakara seksa un mīļi iečuksti – es esmu kristietis. Vai tu brauc pie omes uz kārtējo pēdējo dzimšanas dienas pusdienām un saki – Es esmu kristietis, viņa atbild – Dievs svētī Latviju. Es esmu kristietis.
Ok, es pieņemu, ka pārspīlēju. Bet varbūt tā ir ar visām parliecībām? Vienkāršojot sarunas neveiklo sākumu, cilvēki apmainās ar pārliecībām un atrod tematu sarunai?
- (sveiks!) es esmu kristietis!
- (sveiks!) es esmu veģetārietis.
- (kā tev klājas?) es esmu par sieviešu vienlīdzību darba attiecībās.
- (paldies, viss labi, kā pašam?) es esmu par oranžajiem.
- (normāli, nogurums, vajag atvaļinājumu.) es esmu homoseksuāls.
- (es nesen biju laukos ar ģimeni, kārtīgi atpūtāmies, tev arī vajadzētu) es esmu heteroseksuāls.
- (ok, nu jāskrien atpakaļ uz ofisu. Jāsadzer aliņš kādreiz!) es esmu šleserists.
- (davai, uz sazvanīšanos. Turās!) es esmu alkoholiķis.

Nu tā kaut kā. Faktiski šis ir turpinājums mistera 3_5469mhz postam par pārliecībām un pārliecināšanu.