par rītu pēc brīvdienām 2
Čau. Poliklīnika.
Rīts sācies ārstu manierē - man sāp zobs, vēl vajag pāris receptes pret pleca raustīšanos. Un tas viss no mīlestības trūkuma. Bliež pa šīm vietām ne jau fakbodiji vai bijušie/esošie/nākošie. Ar vienu sitienu no kājām mani triec nost vistuvākais. Precīzi, mērķtiecīgi un pa sāaaaaaaaaaaaaaaaaaapīgo tā, ka gribas pateikt visus mātes vārdus- bļēķ, māķ, fak, zēbē, začem ja ķebja ražala? Nobimmbājos pa ceļam, tagad sēžu ar sapampušām acīm, skatos vai vēl kāds maita neuzbrūk.
Viņai ir 8 gadi. Man trīsdesmit. Interesanti. Kurš uzvarēs cīņā par varu?