paskrienot pa cibu pēdējās dienās, redzu žēlošanos, ko ta' tie svētki nav tādi dažādi, kāpēc tikai āriešu meitas, kur minoritātes un tālāk. un es nesaprotu, vai mēs esam bijuši uz dažādiem svētkiem vai kā.
mazākumtautību diena vērmanes dārzā, kur 12 stundas uz trim skatuvēm uzstājās pilnīgi viss pasaules zieds, kas dzīvo latvijā, vai bērnu folkloras diena, kur dziedāja un rotaļās gāja dažādās valodās, gājiens, kurā lepni piedalījās, piemēram, japānas koris, vai garīgās mūzikas koncerts Domā, vai visas tās līksmās lauku kapelas.

labi, protams, noslēguma koncerts ir vislielākais, un, ja dziesmu svētkus reducē tikai līdz tam, tad, protams, tikai latvieši un viss tāds balts un nacionāls. bet kāpēc tā nevarētu būt? tā ir tradīcija, tas ir kopkoris, kas dzied jau 145 gadus un lai taču dzied. pati dziesmu svētku nedēļa ir ļoti iekļaujoša un visiem visiem svētki.

// es neko nesaku par dejām, tās atnāca padomju laikā, tur ir tā imperiālisma sajūta, kaifu no tā neķeru, šīgada deju scenārijs vienkārši drausmīgs, bet nu tas tā