Kā arī liegt partejiskos strīdos, interešu grupu un dažādu turības pakāpju sašķeltai, savstarpēji aizdomīgai tautai, kas lielāko daļu laika gremdējās nomācošā pašapcerē, mazvērtības kompleksos, šaubās, skaudībā un ērcīgumā vismaz reizi piecos gados no visiem zemes galiem sanākt kopā un kaut uz brīdi sajusties vienotai kādā radošā, tautā iecienītā (ne-elitārā, kas vairāk raksturīgs laikmetīgās mākslas snobiem) nodarbē - liegt ko tādu un skatīt to ar aizdomām ir vienkārši ļauni.