es redzu vēl Ūpja vecuma bērnus, kurus pēc pieprasījuma baro dienas vidū mūzikas nodarbībās un jogās un pēc maziem kritieniem un krekla paraustīšanas vai pīkstiena.
baigi inčīgi kā katram izlasās viens un tas pats teksts. es atkal izlasīju kā 'nu jau gan varētu iemācīt pagaidīt' t.i. ar uzsvaru uz 'vecuma' un 'pēc pieprasījuma'
tikai bez nosodījuma intonācijas, ar tādu brīnīšanos t.i. man šķiet, ka barot var ilgi, nu cik ir ērti mammai, tikai vecākiem bērniem jāiemāca cieņa pret mammu (neplēst drēbes), nebarot niķus un atšķirt situācijas, kurās kkādas lietas dara vai nedara
ā, nu, tas man arī nolasījās, bet es kā mamma, kurai šis jau ir pietiekamā pagātnē, vēlējos būt politkorekta :D tāpēc uzdevu salīdzinoši neitrālu jautājumu. pati krūtsbarošanu pacietu kā zobusāpes, tāpēc vienmēr esmu apbrīnojusi “hops-pups” mammas :)
nē, es nevaru saprast, kādas ir manas sajūtas par to - no vienas puses man tas neliekas labi, ja bērns ir liels, var taču iemācīt pagaidīt un vajadzētu taču kādā brīdī sākt mācīt pagaidīt, no otras puses - varbūt tiem bērniņiem ir slikta nervu sistēma un viņi vēl nevar iemācīties pagaidīt un tad man ir nedaudz skumji, bet no trešās puses man vienkārši liekas, ka mammas ir izlutinājušas. bet katras šīs manas domas ir nepareizas, jo pareizās domas būtu par to nedomāt vispār - katrs dara, kā grib.