Bet vispār - pirmais infektoloģes teikums par “nevajag vēdertīfu?” bija “pirmkārt, tā jau nav indija” :)

kur tad viņasprāt ir labāk? Piem., Indonēzijā bija jāgūglē, vai pašiem taisīt ēst ar krāna ūdeni (mazgāt produktus, vārīt utt.) ir ok vai labāk visu pudeļūdenī. Arī ar trakumsērgas potēm tur švaki - jābūt gataviem uzreiz lidot uz Bangkoku vai Singapūru pēc potes, jo uz vietas var nebūt.

es, starp citu, uz indiju tā arī nepaspēju sapotēties, un beigās darīju visu to, ko plānoju nedarīt aļa dzēru svēto gangas ūdeni un ēdu prasādu templī. joprojām dzīva.

bet! sapratu, ka tajos platuma grādos roku mazgāšanas biežumam ir jābūt daudz aktīvākam, like, ik reizi pirms liec rokas pie mutes vai sejas, labāk nomazgā, pat ja šķiet, ka pirms tam tu neko neesi aizticis un vispār atradies ļoti tīrā vidē. divas dienas jūtos jokaini, kas pārgāja uzreiz, tiklīdz sāku mazgāt rokas Visu Laiku.

es tikko uz Malaiziju a) nepotēju neko b) rokas mazgāju, kā parasti.
slikti tā arī nekļuva. fingers crossed, ka mums šitā visiem nospīdēs!

tai pat laikā man ir reāli keisi ar cilvēkiem, kuri pirms mājupreisa uz ielas iedzēruši suliņu, un no ļotenes noņemti ar 40 grādu t un aizvesti pa taisno uz slimnnīcu.

teiksim tā - potēties pret tīfu utt man liekas jēdzīgāk nekā pret kovidu.

*āzijā, protams