Previous | Mem | Next
 
austra
au
27 January 2022 @ 02:55 pm
 
es kādu laiku domāju par suņiem un suņu saimniekiem. tā ir pavisam atsevišķa pasaule, kur noteikumu nav. tie neattiecas.
mans sunītis nav pie siksnas, jo ir taču mīļš!
man sunītis nenāk pie manis, kad saucu, jo ir taču vēl kucēns!
mans sunītis nav pie siksnas, jo kā tad viņš izskraidīsies?

ellīte tā ir. es satieku suņus bez pavadām gandrīz katru nedēļu. parkos. dabas parkos. pastaigu takās. it kā tā būtu norma. un neviens saimnieks nesaprot, kāpēc aizrādu.
sunītis taču ir mīļš! bāc.
kāpēc, pirms ņemt suni, nevar apdomāt, kā ar suni sadzīvot sabiedrībā?
 
28 ielaidušies | ielaisties
 
( Post a new comment )
helvetica[info]helvetica on January 27th, 2022 - 09:34 pm
Lai arī man pašai ir paniskas bailes no suņiem, kopš mani bērnībā sakošļāja viens tāds, un savlaik besīja tie suņu tusiņi parkos, kad saimnieki pļurkst kkur bariņā nostatus un suņi skrien palēkdamies savā vaļā un es tur tāda ar sīko opā, nopuņķojusies un panikā noraudājusies mēģinu sasaukt saimniekus, lai savāc tos savus suņus. Taču es novertēju, ka aizvien vairāk ir mīlētu, socializētu un lolotu suņu, kuri "māk uzvesties sabiedrībā" un pat es nejūtos apdraudēta un man patiešām prieks, ka tie dzīvojas pa vasaras terasēm bez pavadas u.t.t. Bet, nu, jā padomju un postpadomju agresijas mantojums visos līmeņos un aspektos liek nemitīgi būt "na storozhe"
(Reply) (Thread) (Link)
austra[info]au on January 27th, 2022 - 09:37 pm
Jā, kaut kā tie suņi terasēs vai festivālos liekas “savējie” un kaut kā uzticamāki, jo saimnieki tātad ir no kāda palielāka pašu burbuļa.
(Reply) (Parent) (Link)