Lai arī man pašai ir paniskas bailes no suņiem, kopš mani bērnībā sakošļāja viens tāds, un savlaik besīja tie suņu tusiņi parkos, kad saimnieki pļurkst kkur bariņā nostatus un suņi skrien palēkdamies savā vaļā un es tur tāda ar sīko opā, nopuņķojusies un panikā noraudājusies mēģinu sasaukt saimniekus, lai savāc tos savus suņus. Taču es novertēju, ka aizvien vairāk ir mīlētu, socializētu un lolotu suņu, kuri "māk uzvesties sabiedrībā" un pat es nejūtos apdraudēta un man patiešām prieks, ka tie dzīvojas pa vasaras terasēm bez pavadas u.t.t. Bet, nu, jā padomju un postpadomju agresijas mantojums visos līmeņos un aspektos liek nemitīgi būt "na storozhe"