nezinu, man atkal šķiet, ka tie, kas krāj, to šobrīd lai ir spilventiņš uz kura patverties, daļa jau var prognozēt žopu un mēģina saorganizēties jau tagad, tērē samērīgi, plāno ilgtermiņā un šo to šobrīd dara, ja tas ir lētāk vai pieejamāk vai ir iespēja vai lai atbalstītu kādu uzņēmējdarbības aspektu

es nedomāju, ka tas ko tu raksti radīs burbuli, kas plīsīs, varbūt nedaudz amortizēs to drausmīgo kritienu, kas jau ir prognozējams un būs tumšs

nu varbūt, bet es te palasījos ekonomistu prognozes par straujo cenu kāpumu un ļooooooti nesagribēju tādu baiso lecienu.

piemēram, mūsu ģimenei vajag jaunu mašīnu. nevis jaunu, jo vecā nepatīk, bet vienkārši lielāku. un lietotu mašīnu piedāvājums ir ļoti švaks - kādreiz bija pilns tirgus ar trīs gadus vecām mašīnām, jo to īpašnieki jau paņēmuši atkal "svaigu" mašīnu, bet tagad nepārdod, pietur. šis gan būtu tas gadījums, kad pandēmijas beigās piedāvājums būtu pat lielāks par pieprasījumu, bet tas vnk tāds viens aspekts, jo novēroju.

ja ir specifiskas prasības, lietotu auto piedāvājums švaks ir vienmēr, šobrīd gan arī nemitīgi jāseko līdzi, par labu cenu aizejot momentā.

skaidrs jau, ka cenas kāps. ļoti daudzi tieši tagad bankrotē, jā ir dažas jomas, kam iet labi, būs daži, kas noturēsies, bet diez vai cels cenas lai uzvārītos.

man gan vispār šķiet, ka uz ekonomistu prognozēm nav jēgas skatīties, tā viņi pirms lielās dižķibeles prognozēja, ka NĪ cenas tik kāps un jāpērk tagad un mēs redzam, kur tas viss beidzās. gudri spriest par to, kāda būs dzīve pēc krīzes ekspertus aicināja jau jūnijā. ka lielāka jēga skatīties uz pēdējiem tādiem globālākiem notikumiem vienlaikus vairākās pasaules reģionos, par cenām; vai pavisam seniem attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, izmaiņām sabiedrībā u.tml.

jā, bet lielās līnijās iedzīvotāju ienākumi (kopējie) nav daudz mainījušies un, ja ir ierobežojumi, tātad tikai loģiski, ka nav, kur tērēt. tātad, beigsies sūdi, tērēs nost.
vai varbūt pārfrāzēšu - nevis tērēs baigos ietaupījumus, bet "atļausies vairāk, jo tik ilgi viss bija liegts!". līdzībā: nevis kleitu pa 50, bet kleitu pa 100 ar tik pat vieglu rokas mājienu.

man gan pandēmijas beigas (ja tādas pienāks) sakritīs ar zīdīšanas beigām un es tiešām gribēšu dzert šampanieti jumta restorānos zīda kleitā :)

kā to ņem, ļoti daudzi, kas strādāja ārzemēs celtniecībā un uzturēja ģimeni Latvijā, ik pa laikam uz pāris nedēļām vai mēnešiem mainot atrašanās vietu šeit-tur šobrīd atgriežas uz nenoteiktu laiku, daži pat rēķinās ar gadu bez darba, ar draudzeni šodien tieši šim sarunā pieskārāmies, saskaitījām kopā 5 gadījumus, nebūt ne vienīgie, daļa no šiem cilvēkiem fiziski uzturēja vairāk nekā tikai tieši savu ģimeni, ne visi kvalificējas ārzemiju bezdarba pabalstiem

arī tie ļoti daudzie, kam mazkvalificēts mazapmaksāts darbs ēnu ekonomikā ietekmēs visus tos, kas strādā oficiāli un labi apmaksātus, jo tīri statistiski tādu ir vairāk un tas, cik slikti būs pa lielam ir atkarīgs no tiem cerams ļoti daudzajiem, kam ir banku saistības un kas ar savu maksāšanu (cerams var) noamortzēt kritienu tiem, kam arī ir, bet kas nevar, jo nu jau vairs nav kā pirms gadiem 10, kad varēja aizmukt uz ārzemijām