uzņēmumiem švakāk ar ieņēmumiem, mazāk ieņēmumu - mazāk var izdot uz darbiniekiem u.c. lietām, nākas ļaudīm vai nu īsināt darba stundas, algu likmes, vai arī vispār īsināt cilvēkus no darba vietām.

bet tā - mani nebaida, es pagaidām neesmu uz "optimizācijas līnijas", bet šī līnija tika iezīmēta jau pie pirmās ārkārtas (kas bija šoks - divas nedēļas un pēkšņi jau jālaiž vaļā cilvēki).

bet arī to taču nenosaka ārkārtas situācijas eksistence kā tāda?

ok, bet vai mazàk ieņēmumu nav esošās situācijas / vīrusa dēļ, vai “ārkārtas situācija” kā likumiskais ikdienas ietvars palielina zaudējumus / maina biznesa vidi?

ja ārkārtas situācijā tiek ierobežota klientu iespēja apmeklēt iestādi, saņemt klātienes pakalpojumu etc., tad tas ietekmē iestādes apgrozījumu (biznesa vidē akūtāk, nekā nodokļdotējamās vidēs).

bet to nenosaka ĀS kā tāda, to nosaka ierobežojumi, kas ĀS laikā tiek pieņemti. ierobežojumi jau ir šobrīd.
es domāju, ka var būt ĀS ar pastāvošajiem ierobežojumiem.

Nubet, kas tad ir ārkārtas situācija? Speciāli apstākļi ar speciāliem ierobežojumiem (un tam piekrītošiem seku likvidēšanas veidiwm. Ne velti visos līgumos ir forsmažors, tipa, līgums pārstāj būt spēkā vai tiek bez sankcijām pagarināts uz forsmažora laiku u.t.t., lai nav jāpisājas ar katru vienu gadījumu individuāli). Šobrīd ierobežojumi pieļauj manevra iespējas, redzēs, vai manevra iespējas piedāvās arī ārkārtas situācijas ierobežojumi (gada sākumā nepiedāvāja).

ā, o, jā, forsmažoru atrunājumi līgumos, pareizi, šito nebiju iedomājusies.