dažkārt viegli atrast mazas laimītes.
jaunākais jau kuro nakti normāli neguļ, bet ņurkst, plosās, brēkuļo un prasa ēst, un tad pēkšņi piedzīvot viņa mieru un nogulēt līdz pieciem rītā man vienalaidus miegā šķiet apbrīnojami. izdzēru rīta kafiju, izmazgāju pusi mājas, enerģija, jūs saprotat, enerģija pēkšņi ir.
ļoti apskaužu cilvēkus, kuriem ir iespēja dažkārt ar saviem bērniem negulēt vienā mājā, ka ir kāds, kas paņem pie sevis, ka kādreiz parādās iespēja necelties no rīta. es, protams, esmu aizmirsusi, kā tas ir, bet. gribētos atcerēties, ko nozīmē normāls miegs tik ilgi, cik gribas.
man tāda nav bijis gandrīz trīs gadus, hā.