Ōō, šī ir tēma ,kurā var rakt un rakt!

Nekāds grafiks nekad nav sanācis. Ēd, kad paprasa. Es vispār nesaprotu, kā tas ir iespējams - ja nebūs izsalcis, tad neēdīs, bet ja būs izsalcis, tad neciešami bļaus tik ilgi, kamēr dabūs paēst.

Sākumā centos vadīties pēc ģimenes ārstes rīkojuma "ēšanas starplaiks minimālais 2 h, un labāk, ja 3h" - turklāt es toreiz baroju ar krūti! Pēc stundas mazais bija izsalcis un visu nākamo stundu īdēja, un otrās stundas beigās bļāva, un tā katru reizi. Izrādās (kā apgalvo tā pati zīdīšanas konsultante Inese Kočāne), mātes piens bērna kuņģī uzturas 30 min, un ir pilnīgi normali, ka bērnam drīz atkal gribas ēst, un nedošana īstenībā ir vienkārši mocīšana. Un barojot ar krūti, es taču nemaz nezinu, vai iepriekšējā reizē bērns maz ko apēda vai nē, un kā tad es varu nedot viņam ēst?

Kad baroju ar maisījumu, tad parasti 2 stundas viegli novilka, bet tāpat, kad tas laiks tuvojās, bļāva nebalsī. Turēju maisījumu jau gatavu, lai varētu vienā rokā turēt bērnu, šūpot viņu un mierināt, kamēr ar otru roku ielēju no krāna katliņā karstu ūdeni un ieliku tajā jau gatavo piena pudeli. Ja nebija sanācis nomenedžēt, ka ir pa rokai jau gatavs maisījums, tad bērns uz grīdas raud, es tikmēr taisu maisījumu un nereti dēļ tā man sajuka karošu skaits, nezināju vairs, cik es biju iebērusi.

Burtiski pagājušajā nedēļā bērns ir sapratis, ka netiks badināts, ka viņam nav jācīnās par savu vēderu un ja ir izsalcis, tad paciešas nebrēcot. Tad arī šajā nedēļā esmu pasākusi gatavot maisījumu tikai tad, kad izskatās izsalcis vai ja pagājis jau vairāk kā 2,5 h - lai būtu svaigs, silts maisījums. Un ja mēģinu pabarot pēc pulksteņa, tad bērns paknakstās un īpaši neēd. Un kāds tur grafiks, ja katru dienu viņš guļ citādos laikos? Speciāli modināt, lai paēstu, negribas.

Beigu beigās sanāk tā, ka noteicējs ir bērns. Es tāpēc arī sāku skaitīt, cik ml izēdis, vai sanākt aptuveni litrs dienā vai nē, un pēc vakardienas pirakstiem secinu, ja litrs pa dienu šā vai tā ir izēsts, tad naktī viņš nemodīsies.