Bēbīšskoliņa Baltezerā
Vakar A. izskatījās tik mierīgs un nesatricināms, ka es paņēmu (drošībai) līdzi banānu un piena pudeli, iekravāju A. mašīnā uz vecā autosēdeklīša, no kura viņš jau ir izaudzis, un aizvedu uz Baltezera bēbīšu skoliņu. Tur bija jauka, mierīga atmosfēra, A. mazliet mijiedarbojās ar citiem bērniņiem un uz pasākuma beigām sāka līst augšā pa mīkstajām trepēm, kas veda uz palodzi, tur viens 1-gadīgs bērnelis pa ceļam apdzina A. vairākas reizes, ātri līzdams gar pašu pakāpienu maliņu, un uzskatāmi demostrēja, cik veikli tādā vecumā iespējams izsvaidīt lietas un pabūt n vietās vienlaikus. Mājās barošanas krēsliņā A. kādas 15 minūtes, laiski un domīgi atgāzies, skatījās uz bumbiņu, kamēr es viņā stūķēju iekšā biezeni lielos un raitos apjomos. Vakarā A. joprojām bija mierīgs, tik mierīgs, ka es to pavērsu pret viņu un apgriezu viņam roku un kāju nagus. Tas viss netraucēja viņam naktī briesmīgi kliegt kā parasti un pat vairāk.