Un ar atgāztu muguru ir arī aizrīšanās riski.
Ar grīdas tīrību arī var pārlieku daudz nepārcensties, vēlāk tas bērns tāpat metīs visu zemē, cels atkal augšā un ēdīs. :D Tīri psiholoģiski pašam no sākuma to vienkārši grūtāk pieņemt.
Un cik nu tā ēšana tur uz punča arī ir, tāpat pirmais, pirmie divi mēneši ir tas laiks, kad bērns vairāk iepazīstas ar ēdiena tekstūru/izskatu, kaut ko jau apēd arī (autiņā smuki var redzēt :D).
Manējā tā kaut ko arī ēst sāka astoņos mēnešos, līdz tam bija pētnieciskie darbi. Bet nu jā, viņa man krūts bērns.