Rāpošana
A. vislabāk patiktu, ja viņš mācētu jau iet. Vēl tikai pirms pusotras nedēļas A. sāka pacelt vēderu augšā no zemes, un tagad viņš rāpojot tiek mazuliet uz priekšu, un cenšas rāpot nevis uz ceļiem, bet uz pēdām, tikai tas prasa milzīgu piepūli, un A drīz vien sakņūp, aizstiepis rociņu līdz tai lietai, kuru bija kārojis dabūt. Arī sēžot, kad dabū rociņām vajadzīgo atbalsta leņķi, A. mēģina piecelties kājās. Bet saguris nokrīt. Un mamma arī nemaz nepalīdz, jo domā, ka rāpot jāiemācās pirms staigāšanas.