svētdiena
atveru acis un nespēju noticēt !! vienpadsmit !!! ir 11.05 no rīta !!! es esmu tik ilgi nogulējusi, laikam pēdējo reizi es šitā gulēju pirms šī mācību gada sākuma.

bērnu mācību gada.

kaut kas iekšā ir ļoti mainījies, it kā nekas tāds, bet tomēr... vakar bija sarunas, sarunas un sarunas. Vēl arī Brīvdabas muzejs un bērnu danči, drausmīgi daudz cilvēki un 2 labi ieguvumi no tirdziņa, būtībā pa lēto un apēdami :)

vēl sīkās nakšņoja pie družkas, es varēju beidzot izpildīties mājās viena pati, runāties feisbukā ar ārzemēm, skatīties seriālu, sapņot vaļējām acīm un galu galā lieliski izgulēies.

jā, secināju, ka ... nevar visu laiku no cilvēka tikai ņemt un ņemt, smelt no tā katliņa tik ārā, jāiek kaut kas arī iekšā, citādāk būs kā man tagad - tukša katliņa sajūta un aizdomas, ka tas jau vēl nav viss.

Lai viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Ak jā, svaru arī īsti nemetīšu nost, galu galā - tā esmu es.