Entartung
Vakar bija tāds interesants/briesmīgs atgadījums, kuru, šķiet, nevarēšu aizmirst kādu laiku.
Sēdēju sava mikrobusa pieturā. Pietura atrodas tieši pretī Origo, tādēļ var iztēloties, kāda publika tur bieži vien apgrozās. Patiešām, esmu redzējis, ka vīrietis gaišā dienas laikā mierīgā garā pastaigājas, vienā rokā turot Cēsu 14, bet otrā - mačeti (nu, vai citu lielu nazi, nezinu pareizos terminus).
Pieturā ir maza sētiņa, norobežojums (atkal nezinu pareizo terminu), aptuveni tādi, kādi ir šosejas malās. Šīs “sētiņas” funcija ir vienkārša - sadalīt iebrauktuvi no izbrauktuves. Taču vakar kāds vīrietis ar noskūtu galvu un ādas vesti izlēma uz tās apsēsties. Viņš bija manāmi iedzēris vai ko stiprāku uzņēmis organismā, jo ne tikai grīļojās, bet, kad bija apsēdies, lēnām krita uz vienu sānu. Vienīgais veids, kā šo kustību varu paskaidrot ir salīdzinot ar to, kā cilvēki mēdz autobusos aizmigt- lēnām krītot uz sānu līdz pamostas.
Pie vīrieša pieskrēja izmēros liela kundze. Labi, ko te jokoju! Milzīga! Līdz XXL un tālāk! Šai sievietei vārdi “gavēnis” un “diēta” no visām mājas atrodamajām vārdnīcām ir izsvītrots ar kotletīšu eļļu! Rokās, protams, dienišķais pintes aliņš. Viņa bakstīja vīrieti un bļāva viņam virsū man svešajā, slāvu valodā. Lai gan krievu valodu brīvi nepārvaldu sapratu, ka viņa nevis cenšas viņam palīdzēt, bet gan norāt un ,iespējams, arī noburt. Izbubinājusi visus plašajā krievu mēlē sastopamos lamuvārdus, sieviete uzsauca kādai citai dāmai.
No elles dzīlēm izvilkās otra kundze, izmēros bija precīza pirmās kopija, arī alutiņš rokā. Viņa bija aptuveni 10-15 metru attālumā no notikuma vietas, taču viņas balss, iespējams, bija dzirdama pat Kurzemes Birztalas krastos. Viņa ātrā gaitā devās pie vīrieša un pirmās sievietes.
Šeit nu mana nostāja pret šo gadījumu mainījās no absolūtas neitralitātes uz dusmām un skumjām.
Tai otrai milzei līdzi bija MEITA!!! Kamēr šī bļāva, ka viņai ir “pohuj” par to vīrieti, kuru, starp citu, abas milzes pazina, viņai līdzi tipināja viņas meita. Meita pēc izskata bija pavisam normāla, aptuveni 5-7 gadus veca, atšķirība no abām milzēm, kalsna. Domāju, ka tā ir viņas meita, jo no sejas pantiem varēja nolasīt līdzību.
Tagad abas sievietes bļāva uz vīrieti, kamēr viņš miga ciet. Bet meita stāvēja malā un skatījās.
Beigās šīs divas sieviešu versijas Jabba the Hutt aizvilka vīrieti prom.
Bet šis skats, kā maza meitene skatās uz šo deģenerātismu, tiešām, kā jau teicu, ar mani paliks vēl kādu laiku.
Šķiet, ka ir laiks uzsākt attīrīšanas programmu, kurā šādus deģenerātus saliktu darba nometnēs vai pie bedrēm ar aizsietām acīm. Vēlams - pirms viņi ir radījuši pēcnācējus.