NPC
Pēdējā laikā rodas domas par to, cik labi būtu būt liberālam NPC. Tas ir, atgremot tās pašas idejas, kuras (((rietumu mediji))) izplata. Piemēram, šodien man bija tāds daydream, ka man ir kādi 25 gadi, strādāju kādā ļoti parasti pasīvā un bezjēdzīgā mārketinga darbā, eju praidā, dzeru kokčikus KKC. Manā grāmatu plauktā vienmēr atrodas bezmērķīga pasīvo nihilistu literatūra. Reizēm patīk ar draugiem uzpīpēt zāli - es neuzskatu, ka tas ir kaitīgi. Man patīk patērēt, es esmu labs, miermīlīgs sabiedrības loceklis. Es neapdraudu esošo (((autoritāti))) un tās nostājas, es neesmu gatavs grautiņiem. Visu taču var atrisināt demokrātiski! Es negribu bērnus, tie ir kaitinoši, plānoju veikt vasektomiju, bet varbūt pat to nevajadzēs, jo dzeru kontracepcijas tablešu un antibiotiku bagātu pilsētas ūdeni, es labāk rūpēšos par karjeru un savu izklaidi. Man nav nekādu iebildumu pret citām tautām un etniskām grupām manā valstī - mēs visi esam cilvēki! Esmu materiālists, man ir vairāki parādi, kurus nekad nebūšu spējīgs atdot. Manas attiecības ar sievietēm ir īsas, neuzskatu, ka ilgtermiņa attiecības ir vajadzīgas- pārāk daudz darba! Tāpat visas savas druškas atrodu tinderī.Eju uz laikmetīgās mākslas galerijām, tad piektdienās, dzerot savu kokčiku, ar kolēģiem/draugiem pārrunāju, cik ļoti mums lika aizdomāties kāda instalācija, kas sastāv no fēcēm uz auduma. Es esmu gudrāks par tevi. Uzskatu, ka mūsdienu gaišākie prāti ir Čomskis, Žižeks un Pītersons. Abonēju Rīgas Laiku. Pirms nedēļas pasūtīju ērenpreisu, kur tas ir? Vai tu redzēji šo interesanto New York Times rakstu? Nevēlies kaut kad satikties uz kādu aliņu Č, varbūt branču sestdien Terapijā? Mēs piektdien iesim tusēt? Maucam Ziemassvētkos uz dienvidiem?

Tad es pamodos no šī daydreama. Bet diezgan intense.