atlants ([info]atlants) rakstīja,
@ 2025-04-28 23:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ideja apvienot kosmisko saules aizsegu ar elektroenerģijas ražošanu kosmosā izklausās iespaidīgi, bet realitātē pagaidām ir tīra zinātniskā fantastika.

Kosmiskās saules enerģijas (SBSP) koncepts tiek apspriests kopš 70. gadiem, taču vēl esam ļoti tālu no reāli funkcionējošas lielas sistēmas. 2023. gadā Caltech MSSI projektam izdevās nodot uz Zemi tikai niecīgu enerģijas daudzumu. Lielāka mēroga realizācijai būtu vajadzīgas milzīgas konstrukcijas orbitā, ļoti precīza mikroviļņu vai lāzeru pārraide un droša uztveršana uz Zemes.

Projekta izmaksas šobrīd tiek lēstas simtos miljardu dolāru, turklāt pastāv bažas par mikroviļņu starojuma drošību cilvēkiem un iespējamu tehnoloģijas militarizāciju.

Lai gan ideja ir interesanta, tā pagaidām ir pārāk dārga, tehniski nedroša un tālu no praktiskas pielietošanas globālu problēmu risināšanai. Kā jau daži no atjautīgākajiem komentētājiem paspēja norādīt – daudz prātīgāk un samērīgāk šobrīd būtu turpināt attīstīt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas šeit pat uz Zemes. Nav jādodas kosmosā, lai uzstādītu saules baterijas!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]atlants
2025-04-28 23:55 (saite)
paldies par paskaidrojumu, tas jau ir daudz sakarīgāk nekā iepriekšējā apsaukāšanās.

es uzskatu, ka zaļais kurss nav kļūda. galvenais iemesls: pasaules energosistēma nav tikai "inženiertehniska" problēma, tā ir arī politiska, ekonomiska un sociāla. tehniskas iespējas jau sen ir, bet jautājums vienmēr ir par to, kā tās īstenot globālā mērogā, ņemot vērā sabiedrības intereses, resursus un riskus.

par AES (atomelektrostacijām): jā, tās spēj ražot daudz enerģijas ar mazu CO2 nospiedumu. bet AES būvniecība ir ārkārtīgi lēna un dārga (vidēji 10-15 gadi, ar milzu pārsniegumiem budžetā). tas neatrisina problēmu pietiekami ātri, lai turētu līdzi klimata izmaiņu dinamikai. vēl vairāk – publiskā atbalsta trūkums un drošības riski (skatīt jau manis minēto piemēru ar Fukušimu, kas ironiskā kārtā šodien ir aktuāli dēļ situācijas ar elektrības pārrāvumu) padara jaunu AES būvniecību politiski ļoti sarežģītu. rezultātā AES vienas pašas nevar glābt situāciju.

atjaunojamie resursi (vējš, saule, hidro) ir būtiski tāpēc, ka tos var ātri izvērst, salīdzinoši lēti, decentralizēti un ar zemu riska profilu. jā, tie nav ideāli, bet kopā ar uzkrāšanas tehnoloģijām un tīkla modernizāciju tie reāli jau šodien palīdz samazināt emisijas daudzviet pasaulē. un tas notiek krietni ātrāk nekā jaunu AES projektu pabeigšana.

par elektroauto un citu Īlona Maska pseido-futūrismu: elektroauto nav brīnumlīdzeklis. jā, tie palīdz samazināt lokālās emisijas, bet ražošanas ķēdes (īpaši bateriju iegūšana) ir ļoti resursintensīvas. litijs, kobalts, niķelis – tas viss nāk ar milzīgu vides un sociālo cenu, īpaši globālajos dienvidos. pie tam, pāreja uz elektroauto neko nemaina pie fakta, ka pilsētvides pārblīvētība, infrastruktūras problēmas un pārmērīga autotransporta atkarība paliek. tā vietā, lai akli fokusētos uz elektroauto, daudz ilgtspējīgāka pieeja ir uzlabot sabiedrisko transportu, veidot kompaktākas pilsētas, samazināt nepieciešamību vispār pārvietoties ar personīgām mašīnām.

tāpēc zaļais kurss ietver plašu pasākumu klāstu: atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, ilgtspējīga pilsētu plānošana, inovācijas arī rūpniecībā un transportā. tas nav ideāls plāns, bet tas ir reāls un daudzpusīgs mēģinājums pieiet problēmai sistemātiski, nevis cerēt uz kādu brīnumtehnoloģiju nākotnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-04-29 00:09 (saite)
http://klab.lv/users/ctulhu/537560.html?replyto=9960664

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?