Ideja par kosmisku saules aizsegu paredz izvietot starp Zemi un Sauli milzīgu konstrukciju vai daļiņu mākoņus, lai samazinātu saules starojuma daudzumu par aptuveni 1–2%, tādējādi pazeminot globālo temperatūru par apmēram 1°C. Šāds aizsegs tiktu novietots apmēram 1,5 miljonu kilometru attālumā pie Lagrandža punkta L1.

Tehniski šāds risinājums ir iespējams. Ir ierosinātas dažādas koncepcijas, piemēram, miljoniem mazu satelītu, kas kopā veidotu aizsegu, vai viena milzīga plāna struktūra. Materiālu prasības būtu ārkārtīgi stingras – nepieciešami viegli, izturīgi un pret starojumu noturīgi materiāli. Šobrīd šādas tehnoloģijas pastāv tikai teorētiskos aprakstos vai nelielos izmēģinājumos.

Ekonomiski projekta izmaksas pārsniegtu triljonus eiro. Pat ar optimistiskiem scenārijiem, piemēram, atkārtoti izmantojamiem smagās kravnesības nesējiem, tā īstenošana aizņemtu vairākus gadu desmitus. Turklāt pastāv ievērojami riski – jebkura sistēmas kļūme vai sabrukums varētu izraisīt katastrofālas sekas uz klimatu.

Šāds risinājums nerisina klimata pārmaiņu pamatcēloni – siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanos atmosfērā, kā arī neatrisina ar to saistītas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanos vai bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tāpēc saules aizsegs tiek uzskatīts par ārkārtas līdzekli, nevis alternatīvu emisiju samazināšanas politikai.