atlants (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} atlants) rakstīja, |
Troļi Atlanta cibā tiek banoti – nedomāju, ka šis princips mainīsies tuvākajā laikā. Kas attiecas uz otro punktu, tev taisnība, ka vienkārša korelācija pati par sevi nevar pierādīt cēloņsakarību. Bet atšķirība ir tajā, cik daudz un kāda tipa pierādījumi šobrīd pastāv.
Depresijas gadījumā dati galvenokārt nāk no novērojuma pētījumiem ar augstu heterogenitāti un bez konsekventiem rezultātiem [1]. Daļa rāda paaugstinātu risku, citi – nekādu saistību. Autori paši brīdina, ka faktors var būt apgriezts: cilvēki ar depresiju biežāk pievēršas vegānismam, nevis otrādi [2]. Citiem vārdiem, tur nav ne mehānisma, ne konsekventas tendences.
Savukārt kardiometabolisko slimību jomā ir ne tikai kohortu novērojumi, bet arī prospektīvi, ilgi sekoti pētījumi un pat randomizēti kontrolēti pētījumi (RCT), kas demonstrē cēloņsakarību. Piemēram, klīniskie pētījumi rāda, ka augu izcelsmes diētas var: (1) samazināt ZBL (“sliktā” holesterīna) līmeni salīdzinājumā ar visēdāju diētām [3], (2) uzlabot glikozes toleranci un insulīna jutību 2. tipa diabēta pacientiem [4], (3) pazemināt asinsspiedienu kontrolētā vidē [5].
Šie ir jau eksperimentāli dati, ne tikai statistiskas sakritības. Tāpēc medicīnas kopiena (piemēram, Amerikas Sirds asociācija un Amerikas Dietoloģijas asociācija) arī oficiāli atzīst, ka augu izcelsmes diēta samazina kardiometabolisko slimību risku [6].
Tātad – jā, “korelācija nav kauzzalitāte” (sic), bet kardiometaboliskajos pētījumos pierādījumu hierarhija iet tālāk par korelāciju un balstās arī uz cēloņsakarības rādītājiem. Depresijas gadījumā – tā nav.
Avoti:
[1] https://doi.org/10.1080/10408398.2020.1
[2] https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[3] https://academic.oup.com/ajcn/article/1
[4] https://care.diabetesjournals.org/conte
[5] https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2059212
[6] https://doi.org/10.1016/j.jacc.2019.1
Depresijas gadījumā dati galvenokārt nāk no novērojuma pētījumiem ar augstu heterogenitāti un bez konsekventiem rezultātiem [1]. Daļa rāda paaugstinātu risku, citi – nekādu saistību. Autori paši brīdina, ka faktors var būt apgriezts: cilvēki ar depresiju biežāk pievēršas vegānismam, nevis otrādi [2]. Citiem vārdiem, tur nav ne mehānisma, ne konsekventas tendences.
Savukārt kardiometabolisko slimību jomā ir ne tikai kohortu novērojumi, bet arī prospektīvi, ilgi sekoti pētījumi un pat randomizēti kontrolēti pētījumi (RCT), kas demonstrē cēloņsakarību. Piemēram, klīniskie pētījumi rāda, ka augu izcelsmes diētas var: (1) samazināt ZBL (“sliktā” holesterīna) līmeni salīdzinājumā ar visēdāju diētām [3], (2) uzlabot glikozes toleranci un insulīna jutību 2. tipa diabēta pacientiem [4], (3) pazemināt asinsspiedienu kontrolētā vidē [5].
Šie ir jau eksperimentāli dati, ne tikai statistiskas sakritības. Tāpēc medicīnas kopiena (piemēram, Amerikas Sirds asociācija un Amerikas Dietoloģijas asociācija) arī oficiāli atzīst, ka augu izcelsmes diēta samazina kardiometabolisko slimību risku [6].
Tātad – jā, “korelācija nav kauzzalitāte” (sic), bet kardiometaboliskajos pētījumos pierādījumu hierarhija iet tālāk par korelāciju un balstās arī uz cēloņsakarības rādītājiem. Depresijas gadījumā – tā nav.
Avoti:
[1] https://doi.org/10.1080/10408398.2020.1
[2] https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[3] https://academic.oup.com/ajcn/article/1
[4] https://care.diabetesjournals.org/conte
[5] https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2059212
[6] https://doi.org/10.1016/j.jacc.2019.1
Nopūsties:
