Nuss, tas laša pīrāgs varētu būt gan kas patiesi vietējs. Vēl XX gs. sākumā Kurzemes pusē kalpiem, slēdzot līkopu ar saimniekiem, līgumā bija vispārpieņemts punkts, ka saimnieks nebaros kalpu ar lasi biežāk kā 6 reizes nedēļā, tb vismaz reizi nedēļā normālu gaļu jādod. Attiecīgi, lasis visiem bija tā piegriezies, ka gan jau daždažādi eksperimentēja, lai kā ēdamu to padarītu. :)

Man tādas klusas aizdomas, ka izņemot sklandu rausi, latgaļu kandžu un pelēkos zirņus ar speķi, visa pārējā latviešu nacionālā virtuve nāk no muižas, tb no Kaucmindes. :)