Interwija, II daļa
Reportiere: - ikk……., par ko es gribēju jautāt…?
Asteor: - par dzīves jēgu…?
R: - vai te nau par daudz kanēlis..?
A: - nē, tas ir samēra labs konjaks.
R: - da-hren ar to Maiklu Goslinu, … kā Jums sanāk… nu par to mīlestību?
A: - grūti. (šis jau ir labāks dzēriens, vai ne,… iesaku, .. – neesi bāba, mīļā, saņemies!!!!) Mana …mīļotā persona man nesen ar mežģīnēm aptītu cirvi tikko kā iedeva pa smadzenēm attiecībā par ‘pašpietiekamību’. Ir samēra grūti atrast to robežu, kur tu esi patiesi un neagresīvi pašpietiekams un kur sākas pasīvi agresīvā attieksme pret otru cilvēku, ko ir grūti izskaidrot/aizstāvēt ar tā saucamo ‘sadzīvisko pašpietiekamību’….. tas ir klepus, vai Jūs vemsiet? Tas labi. Ar to es gribēju teikt, ka vispārcilvēcīgā existenciālisma šķautnes man nav svešas, un tikai iedzimtā vai dzīves gaitā iegūtā Pašaizsardzības māksla man vislielākās katastrofas laikā ir iemācījusi teikt: - … kā būtu ar kādu ‘champagne’…? :-)
R: - es laikam nēēē…
A: - tas nebija jautājums. TaS BIJA TEXTS.
R: - KUR IR MANS DIKTAFONS?
A: - TEPAT ZEM GALDA.
R: - paldies! Vai Jūsuprāt pašreiz novērojamā kultūras erekcijas straujā deklinācija ir vērojama arī publiskās vides fizisko elementu intersfēras bioloģiskās saskarsmes līmenī?
A: - pa nullēm. Jūs jau savā jautājumā sev atbildējāt.
R: - ko mēs tagat dzeram… karstvīnu vai konjaku….?
A: - karstvīns jau atdzisis, varbūt nešķaidam konjaku ar to remdeno dzērienu…?
R: - kā Jums tīk. Kā Jūs vērtējiet pasaules politiskās norises, piemēram, nesenās vēlēšanas Austrālijā.
A: - es patiesi ceru, ka – un priecātos ja, - dingo suņi vienreiz uzvarētu ķengurus, jo savādāk tie pēdējie pārāk ilgi ir pie ‘teikšanas’… 
R: - neņirgājieties par mani!!!!! Es domāju Obamu!!!!
A: - aij, es domāju, ka vienīgais business, kas ASV plauks un zels tuvākajā laikā būs solāriji. Tā nav cigarete. Bet cukura paciņa. Vai drīkstu Jums piedāvat….?