šodien pirmo reizi pēc ilgiem laikiem...
turēju rokās nesen (18.maijā, Pacific Time) dzimušu kaķēnu. Melns, zilām acīm (knapi varēja redzēt, šodien tikai sāka vērt vaļā).
redzēju dobermaņus. Meitene un puika. Tik skaisti!
dzeru rozā vīnu.
Sieviete, puiša drauga māte, pēc 40 apstājās kā zemē iemieta, kad vēl sēdēju iz kvadracikla izspūrušiem matiem, un pateica manam vīrietim, cik es esmu skaista. Un tad, ka viņa nesaprot, ko es daru ar viņu kopā, jo viņai "ir tiesības tā teikt, jo pazīstu viņu kopš viņš bija īsāks par tevi." Iekodu mēlē,ka es arī nezinu, ko daru ar viņu. Tā es ik pa laikam nodomāju. "It takes guts to be your girlfriend."

Pirmo reizi vizinājos ar kvadraciklu (ar aliņu vienā un vīrieti otrā rokā).

Beidzot pateicu, ka jau nedēļu cenšos ar viņu parunāt, bet viņam nekad nav laika. Sirds mierīgāka, ka tas viss nav tikai uz maniem pleciem vien vairs. Vakar tā sadusmoja, ka nevarēju parunāt. Kodu mēlē.