gjimene neapzinoties ar mani ir izdariijusi to, ko veleetos apzinaati izdariit lielais ienaidnieks. protams, ka vinji to neatziis. to atziist tie tuvie no manas gjimenes, kuri mani velk no shejienes laukaa. no akas, kuras sienaas ir tik gludi akmenji, ka nav kur piekjerties. tikai praati, kuri domaa, kaa man paliidzeet no citaam akaam. luuk, kaa es juutos. bet, patiesiibaa, es pati sev esmu liela aka. ne galvenaa, tachu ljoti noziimiiga. mes visi sev esam akas. jaa. taa tas visnotalj ir. ne velti jogaa jaatbriivo praats. lai pats no sevis izraaptos. liekas, ka tagad ir pienaacis beidzot laiks, kad atkal njemt rokaas jogas graamatu. tad jau bus jaachaapo pie friziera, ja nepaardomaashu vai, tieshi otraadi, paardomaashu, jo patreiz juutos ar matiem ljori labi un skaisti. tad bus japateeree nauda biku pirms Lielaas Paarvakshanaas. lai gan es nemaz vel nezinu, kur parvaacos.