vairaku dienu Doma
taa ir drausmiiga apjausma, kad saproti, ka nav cilveeka, kam uzrakstit vestuli. taa.. - ar roku un no sirds. par tev svarigam domam un ar dzilju emociju apveidiem. bet es saku rakstiit, 3 klades lapas pierakstiiju un apmeram tikpat vel pierakstishu klat. tik jacer, ka tas, ka esmu nomainiijusi savu rakstibas stilu, domashanu un uzskatus, spriedumus par to cilveku, laus vinjai mani uztvert savadaak taapat, kaa pashu vestuli, kuras rakstiishanai [lai jaukak, patikamaak] nopirku vestulju papiiru un tumshi sarkanu ar violetiigu nokraasu un spiiduminjiem aploksni.
es rakstu par pedeejo gadu un sho dienu.

draudzene no Slovakijas piezvaniija, lai parunaatos un uzzinatu, kaa man isti iet, kas noticis. tai bridii liku daudz bilzu pie sienam: no abiem Pariizes braucieniem [2004.g. ziemaa & 2005.g. rudenii], ar siiko, ar sevi, melnbaltaas un industrialaas..