[The IMF] also told me to save the banks that were going bankrupt, and I said no, I will not save them. That sent a very strong message: Don't mess with the money, and don't expect help from the state with problems of your own making. It was very well understood. [..] It was very clear as we started to analyze our situation in 1992 that our police forces were so young, we couldn't use them to fight the criminality or the organized criminality--that needed time. You could not do it fast. So we had to find other areas where we had to stop them. It was very clear we had to use other methods. When we started to analyse what went wrong in Russia, why this organized criminality is taking everything over, . . . we realized that all the bad things were starting from the banks. That means that they first take over the banks, then they take over the industries, and then all political life. So we decided not to let them into the banks. And to stop this we just bankrupted those banks which were taking over. We made a very strong banking regulation and control, and regulations on dirty money that was coming to these banks, and when we found problems that some people were taking over these banks, we moved the state budget out of the banks, and so on. But the message was understood: Don't come to this country with your dirty money. And as a result of this we have the strongest banks in the Baltics. But of course it was connected, because as I bankrupted the first bank, all I said was that the bank was in bankruptcy, and he came to the government to ask for money, and he was totally sure that he would get it because he always had gotten it, and he didn't understand me at all, he didn't believe me. He said that I would be out of office in two weeks. — Mart Laar, "Just Do It"

- Kādēļ tomēr Latvija ir iepakaļus Igaunijai?

- Tas ir ļoti garš stāsts, un te ir vairāki iemesli un idejas, kādēļ
tas tā varēja notikt. Manuprāt, būtiskākās kļūdas tika pieļautas jau
deviņdesmito gadu pirmajā pusē, kad Latvijā un Igaunijā tika veidotas
ļoti atšķirīgas banku sistēmas. Latvijas koncepcija bija kļūt par
Baltijas jūras jauno Šveici, kas nozīmē, ka bankas netika tik stingri
regulētas kā Igaunijā un nebija tik stingras prasības pēc banku
rezervēm. Taču visbūtiskākais, ka Latvijas bankas bija atvērtas naudas
plūsmai no Krievijas. Mēs jau pirmajos gados to aizvērām. Es ļoti labi
atceros tos strīdus, kas man bija ar Latvijas kolēģiem -
premjerministriem, kuri Latvijā ļoti bieži un ātri mainījās, un es par
vienu un to pašu tematu paguvu izstrīdēties ar vairākiem. Mēs
uzskatījām, ka tas ir bīstami, un brīdinājām Latviju, ka no Krievijas
nāk ne tikai netīrā nauda, bet arī cilvēki ar ļoti sliktām idejām, kas
novedīs pie korupcijas un korumpētu politiķu un biznesmeņu ietekmes
pieauguma ekonomikā. Kad jūs ļaujat šādai korupcijai ienākt bankās,
tad tās sāks kontrolēt arī ekonomiku. Mūs toreiz uzskatīja par pārāk
konservatīviem, taču diemžēl mums bija taisnība, ja raugāmies uz
pašreizējo situāciju Latvijā. Korupcija ir kā vēzis, ja jūs to
ielaižat, tad tā pārņem visas dzīves jomas, no bankām pārmetas uz
ekonomiku, no ekonomikas uz politiku. Ja mēs palūkojamies uz
korupcijas līmeni Latvijā un Igaunijā, tad redzam, ka pēdējos gadu
desmitos tas ir bijis ļoti atšķirīgs.

- Šobrīd Latvijā ir bažas par to, ka pieaug Krievijas ietekme
ekonomikā, un cilvēki runā, ka tādu ekonomiski un finansiāli
novājinātu valsti ir ļoti viegli pārdot. Vai jūs piekrītat šai
teorijai?

- Es domāju, ka šīm bažām tiešām ir pamats, jo Latvija šādā krīzē
patlaban ir ļoti viegli dabūjama. Jau deviņdesmitajos gados nebija
prātīgi atvērt durvis šādam Krievijas kapitālam, un tagad mēs tam
redzam turpinājumu. Nav jau runa par Krievijas kapitālu kā tādu, var
būt gan labi, gan slikti uzņēmēji, taču ir runa par stingru nostāju
pret krimināla kapitāla ienākšanu, lai no kurienes tas arī būtu. Kad
mēs īstenojām savu privatizāciju, mēs izstūmām laukā ikvienu, kam bija
nekontrolētu avotu kapitāls, piemēram, no kaut kādām salām un tā
tālāk. Šādiem uzņēmējiem gluži vienkārši netika ļauts piedalīties
privatizācijas procesā. Mēs ieviesām diezgan konservatīvu politiku,
piemēram, banku sektorā, kur bija liela valdības kontrole,
ierobežojumi un prasības. Mūs bieži kritizēja, ka neesam pietiekami
liberāli. Taču, ja es skatos pats uz savu raksturu, tad secinu, ka būt
konservatīvam patiesībā nemaz nav tik slikti