Padomju cilvēkiem bija pieejama zinātniskā patiesība par sociālajām parādībām - tie bija visi marksisma-ļeņinisma priekšmeti. Ļeņina viedie vārdi: Marksa mācība ir visspēcīga, jo tā ir pareiza. Nu un beigu beigās mēs zinām, kur noveda šādas pareizas teorijas.

Ja būtu jānosauc viena vienīga vissvarīgākā lieta, ko briti un amerikāņi ir iemācījuši pārējai cilvēcei - tad tā nav Adama Smita politekonomija, Frederika Teilora zinātniskā menedžmenta teorija, un pat ne kodolieroči vai datortehnika. Svarīgākā lieta ir empīriskā izziņas metode. T.i. teorija (vēl jo mazāk "zinātniskā patiesība par sociālām parādībām") nav īpaši svarīga. Pieredze un novērojumi ir svarīgi. ASV ir 50 štati. Dažos nāvessods ir, citos nav. Dažos štatos ir legalizētas homoseksuālistu laulības un visas iespējamās izvirtības, citos štatos ir spēkā veco laiku likumi pret laulības pārkāpējiem un svešas sievas/vīra pavešanu (alienation of affection). Dažos ASV nostūros šaujamieročus un braukšanas ātrumu stingri kontrolē; citās vietās - vienkārši paļaujas uz to, ka pilsoņi brauks un citus šaus apzinīgi. Un beigu beigās uz 300 miljoniem cilvēku izkūņojas kaut kas interesants un dzīvotspējīgs. Ko pēc tam brīvas konkurences apstākļos var nokopēt un par lētu naudu izplatīt - vispirms Ziemeļamerikā un pēc tam arī pārējā pasaulē.

Kurpretī tie, kuri būvē sabiedrību pēc stingriem teorētiskiem modeļiem, kas ir nelokāmi uzticīgi "научной истине в отношении социальных явлений" - tie ir palikuši Ziemeļkorejā, Lībijā, Irānā un dažās citās jautrās valstīs. Pat Krievija ir atmetusi veco laiku ideoloģiskos rāmjus - Putins un viņa vadītie "siloviki" ir normāli empīriķi, kuri savā sirdī spēj novērtēt amerikāniskas vērtības - visa veida materiālos labumus, izejvielu eksportu, utml. Vienīgi Krievijas politisko īpatnību dēļ viņi var veikt savus supercentralizētos eksperimentus vienā lielā "štatā" nevis piecdesmit štatos uzreiz - tādēļ viņiem empīriskās informācijas uzkrāšanas temps ir lēnāks. Nu bet tas nav nekas ļauns - globalizācija nodrošinās to, ka viņi būs spiesti pārkopēt no amerikāņiem ievērojamu daļu gatavo sasniegumu. Kas arī pakāpeniski notiek.

Empīriķi nekavēja arī padomju varas izveides pirmsākumus - Londonā Kārlis Markss mierīgi rakstīja savu "Kapitālu" un organizēja komunistu internacionāli. Londonā 1903.g. notika KSDSP 2.kongress. Bet viņi paši uz savas ādas ar to neeksperimentēja - šos modeļus anglosakšu vietā pārbaudīja citi. Tā vajag strādāt! Empīriskā izziņa rullē. Un tagad tā pati empīriskā filozofija, pateicoties britiem, ir pārsviedusies uz visu Eiropas Savienību, kur 27 dalībvalstis paralēli attīsta visādas lietas. Protams, daudziem (kontinenta) eiropiešiem ir noslieces uz racionālismu un birokratizēšanu. Ja vāciešiem un frančiem ļautu - viņi izperinātu ļoti smalkas teorijas. Par laimi neviens to vairs neņem galvā. Tādēļ arī Eiropā vairs nenotiek nekādas liela mēroga traģēdijas un izkūņojas šādi tādi interesanti biznesa modeļi. Svarīgi, lai Latvija nekļūtu visās jomās par galīgo "basket case" - mistkastes gadījumu.