Tas ir tikai dabiski, ka konkurējošā vidē, kurā galvenais ir apmierināt individuālas prasības, jebkuras preces vērtība, vai runa būtu par luksus precēm vai nekustamo īpašumu, vairs nav atkarīga no radošuma un ražošanas izmaksām, bet gan no attiecīgā objekta prestiža. Ir saprotams, ka alkatība un skaudība kļūst par motivējošajiem faktoriem, jo sociālas atpazīstamības pamatā vairs nav jautājums par to, kāda vērtība radīta sabiedrībai. Tā vietā mums ir statusa simboli, kuri demonstrē, ka cilvēkam ir bijusi sevišķi liela veiksme konkurencē par to, kuram vislabāk izdosies apmierināt savas vajadzības un tāpēc gūt atzinību.

Kā mums būtu jārīkojas? Vaimanāt par pazudušo pasauli un vēlēties to atjaunot – tā būtu ilūzija. Pēdējo pāris gadu laikā tomēr esam pieredzējuši pārāk lielas fundamentālas pārmaiņas. Globalizācija nav novēršama. Inovācijas informācijas un komunikāciju vidē veicina individualizāciju, taču tajā pašā laikā tās ir savienojušas pasauli pilnīgi nepieredzētā līmenī. Neformālas sociālo tīklu struktūras arvien vairāk papildina un, jā, arī reizēm aizvieto formālas organizācijas. Tradicionālo kopienu vietā veidojas „virtuālas kopienas”. Pasaulē patlaban no jauna tiek celta cilvēku apziņa.

Mūsdienu globālajai kopienai nenovēršami ir kopējs liktenis. 19. gadsimtā vietējās problēmas kļuva par nacionālām problēmām, savukārt šodien mēs nevaram vienkārši paplašināt nacionālā līmeņa darbību. Mūsdienās neviena valsts nevar atrisināt globālas problēmas. Risinājumus globālām problēmām var atrast tikai tad, ja procesā piedalās visas ieinteresētās puses – bizness, zinātne un pilsoniskā sabiedrība. Globālās pārkārtošanās pamatā jābūt īstas globālās pilsonības principam. Uzņēmumam tas nozīmē ievērojamu tā dēvētās sociālās atbildības jēdziena paplašināšanu. Runa nav vairs tikai par sociālām problēmām konkrētajā uzņēmuma vidē. Patlaban jāuzņemas atbildība par visu pasauli un tās labklājību.

Globālās pārkārtošanas iniciatīvā ir piecas kategorijas:

1. Kā varam nodrošināt pastāvīgu ekonomisku un sociālu progresu?
2. Kā varam nodrošināt globālu, nacionālu un individuālu drošību?
3. Kā varam pārliecināties, ka ekonomiskā un iedzīvotāju skaita pieaugums nebojā vidi?
4. Kā varam labāk sagatavoties riskiem, un kā varam šos riskus novērst?
5. Kā varam radīt globālas institūcijas un juridisku vidi, lai nodrošinātu efektīvu globālu pārvaldi?

— Klauss Švābs, Kā pārvaldīt savstarpējo atkarību globālajā pasaulē