Vērts izskatīt Dhabīḥah rituālkaušanas aizlieguma neatcelšanu, ja ir skaidras ziņas, ka šāds nāves veids ir būtiski nežēlīgāks par pašreiz lopkautuvēs praktizēto. Pētījumu rezultāti ir pretrunīgi. Piemēram, Wilhelm Schulze et al. 1978 rezultāti neapstiprina "nežēlīguma" hipotēzi. Cita lieta, ka pilnīgi nejēdzīgs arguments ir Ufo (K. Upaciera) oportūnisms:

Kamēr mēs Latviskā apcerībā filosofēsim par to cik tas būtu labi, vai slikti, šo nišu mums atņems kaimiņi un tad mēs varēsim turpināt filosofēt par to, kā būtu, ja būtu, jo lopkopības nozari būsim paši iznīcinājuši. Un tad, kad lauku reģioni slīgs vēl lielākā depresijā un nabadzībā, diez uz kurieni koncertēt brauks mūsu smalkie mākslinieki — dzīvnieku mīļi un kas spēs nopirkt viņu CD?

Pirmkārt, nav grūti pamanīt, ka tas ir klasiskais Latvijas "darītāju" arguments: "par sekām domāt nevajag, gāzi grīdā". Otrkārt, jau par sistēmisku un ierastu kļūdu kļuvis nekrietnu rīcību attaisnot ar ekonomiskas izaugsmes iespējām: "Ethical judgments are not made on the basis of success or failure. What succeeds is not necessarily good; and what fails is not necessarily bad. As has often been pointed out, the attempt to base ethics on success — what works best must be good — is riddled with fallacies, not least because it ignores Hume's classic distinction between what is and what ought to be."

Between 1974 and 1978 Schulze and his colleagues carried out a study at the School of Veterinary Medicine, Hannover University in Germany. The study: ‘Attempts to Objectify Pain and Consciousness in Conventional (captive bolt pistol stunning) and Ritual (knife) Methods of Slaughtering Sheep and Calves’ concluded that "the Islamic way of slaughtering is the most humane method of slaughter and that captive bolt stunning, practiced in the West, causes severe pain to the animal".