precīzi "prosperity is to be stolen or squandered, poverty and austerity apportioned among those services most essential to sustaining a functioning civil society."
Iemiesls un no tā izrietošais pesimistiskais rezultāts, protams, izklausās ticams, taču jāatgādina, ka dzīve un sabiedrības veidojums nav nekas nemanīgi fatāls, proti, var gadities, ka nezināmu un par maz novērtētu iemeslu dēļ, notiek brīnums un latvijas iemītnieki - kā tie, kas ir 'varas elite', tā arī parastas ierindas nodokļu maksātājs - kļūst jēdzigāki un sāk darboties arī kolektīvajās interesēs.Tam pat nav jābut brīnumam, bet normālam saprātam un rīcībai. Pirmais solis varētu būt: apzināties, ka nav labo un slikto politiķu. Ir tikai tādi, kuru attīstības vīzija un tās praktiskās realizācijas mehānisma piedāvājums tevi apmierina vairāk vai apmierina mazāk. nākamais, bet ne mazāk svarīgais būtu kļūt politiski un sociāli apzinīgam un aktīvam un uzraudzīt kā izvēlētie politikāņi pilda savas vīzijas un plānus.
Lai gan kā latvietim domāt par latvijas situāciju ir galvu, zobus un vēderu sāpinoši - pārāk daudz visādu lietu te ir 'sasprūdis' - un tā kā man tā nav profesijas lieta, tad es labāk te arī apstāšos. c ya