Manuprāt, tu kļūdies ļoti būtiskās niansēs, taču ne tu vienīgais, tādēļ tā nav tava vaina. Tavā izklāstā "standarta arguments" ir kļūdaini pārnests no socioloģiskā līmeņa un individuālo. Socioloģiskā kritika ir tāda, ka tā kā mūsu kultūra ir nenoliedzami transfobiska, tas ietekmē arī to, ko cilvēki internalizē kā "savas preferences", taču ne vienmēr tās ir "savas". Ir iespējama situācija, kur lesbietei patīk transsieviete, bet lesbiete atturas no šādām attiecībām, jo baidās apstiprināt homofobu priekšstatu, ka lesbietes nemaz neeksistē un kārtīgs pišuks ar locekli padarīs viņas par hetero. Tas pats var skart arī hetero vīrieti - viņam patīk transsieviete, taču tas var iedzīt bailēs par savu hetero identitāti, tādēļ "no homo". Taču pārnest socioloģisku kritiku individuālā līmenī būtu pieļaujami tikai pašam šaubu māktajam indivīdam, jo tas varētu palīdzēt viņai vai viņam labāk izprast šīs pretrunas starp iekšējo "patīk" un ārējo "nedrīkst patikt". Taču citiem pārnest to individuālā līmenī un patiekt "ja tev nepatīk, tātad tu esi transfobisks" ir neadekvāti, jo tu nevari ielīst otra cilvēka galvā un saprast īstos iemeslus, kādēļ cilvēks saka, ka nepatīk. Ja nepatīk, tad nepatīk - deal with it and move on. Individuālā līmenī pieprastī, lai cilvēks dara seksu ar kādu, kas viņam "nepatīk", ir uzspiešana, piespiešana, manipulācija, līdz ar to tā ir seksuāla vardarbība. Un pat, ja ir runa par tiešām ideoloģiskiem iemesliem, nu tur, ka tā ir lesbiete TERF, kurai transsievietes nepatīk principa pēc, who the fuck cares - ja cilvēks negrib darīt seksu ar otru cilvēku, tad negrib, piespiest un iebaidīt viņu uz darīšanu ir vardarbība.