"Attiecībā uz "age of consent", es to vairāk redzu kā nodrošinājuma mehānismu pret situācijām, kad pieauguši cilvēki manipulē ar nepilngadīgo seksualitāti, kamēr tā vēl tikai veidojas un formējas"

Jā, tam es piekrītu, bet tieši tāds pats nodrošinājums ir vajadzīgs bērniem pret transeksuālisma ideoloģiju un pieaugušjiem, kuri tās vārdā eksperimentē ar bērnu dzimuma identitāti.

Tie, tīneidžeri, kuri izjuta līdzīgas "disforijas" sajūtas, teiksim, 2005. gadā pārdzīvoja šo laiku, palika savā dzimumā un atceras to posmu kā citi atceras vēnu griešanu, būšanu vegānam vai jebkuru citu tīņu identitātes ekstrēmisma formu. Turpretīm tagad iekļaujošie vecāki un "eksperti" viņus uzklausa, māj ar galvu un steidz ievadīt blokatorus, jo negrib būt transfobi. Viņam tiek "dots laiks, lai izdomātu", kurā dzimumā viņš grib būt, bet šī atrašanās pagarinātā pirmspuberitātē viņus dzen arvien lielākā nenoteiktības purvā. Turklāt - ja tiek bloķēts dzimumbrieduma process, tad kā vispār var apzināties savu "īsto" dzimumpiederību? Dzimums un dzimumuzvedība nav nekas tāds ko tu izdomā, tā ir fizioloģisku procesu ekspresija, bet šie paši procesi tiek apturēti - kur loģika?

Es nedomāju, ka šada sabiedrības tolerance nāk par labu bērnam, jo, kā jau minēja artis, liela daļā no bērna audzināšana ir lēmšana bērna vietā, jo pretējā gadījumā viņš noteikti pieņems sev ilgtermiņā kaitīgus lēmumus.