Prāts ir tāds pats instruments, orgāns vai funkcionāls rīks kā sirds, āmurs, acis, smadzenes, skrūvgriezis utt. To mums ļauj teikt mūsu valoda, kas piesaistīta lietu dabai un īstenībai, nevis soc. konstrukcionistu murgi, kuri pār realitāti met savus baisās konstrukcijas. Šis nav bioloģisko deterministu klubiņš, tā ir novecojusi un simtkārt atspēkota dogma.
Runāt var daudz, vienkārši atzīsti, ka lietām ir telos, vērstība, "norāde uz..", "darbība, lai..", tas ir viss, ko no tevis prasu.