Vēl kāds neatbildēts jautājums Latvijas vēsturē: Jāņa Rības slepkavība
6. decembrī ar sēru dievkalpojumu Rīgas Domā pēdējā gaitā izvadīja Latvijā atjaunotās Aizsargu organizācijas komandieri Jāni Rību. Aizlūgumu noturēja prāvests Jānis Liepiņš un mācītājs Kārlis Lielzuika no ārzemēm. Gandrīz tūkstotis laužu stāvēja ciešā pulkā dievnamā ap nelaiķa zārku, par kuru liecās Aizsargu organizācijas un sarkanbaltsarkanie valsts karogi.

Aizsargu organizācijas pārstāvji no visām Latvijas malām rokās aiznesa komandiera zārku cauri visai Vecpilsētai līdz Brīvības pieminekļa pakājei. Gara, jo gara pavadītāju kolonna, sēru mūzikai skanot, vijās cauri Vecrīgas
ieliņām un saplūda lielā pulkā pie Brīvības pieminekļa. Tur viņi visi vienojās himnā „Dievs, svētī Latviju“ un pēc tam aiz katalalka autobusos devās uz Drustiem, kur ir Jāņa Rības dzimtā puse.

J. Rību nogalināja 28. novembra ar diviem šāvieniem pie Matīsa ielas 101. nama, kur atrodas aizsargu štābs. Aizsargu organizācijas par priekšnieku ievēlētais Aksels Kaimiņš sacīja, ka gan organizācijai, gan J. Rībam draudēts jau kopš organizācijas atjaunošanas 1990. gadā. J. Rības nošaušanu aizsargu vadība vērtē kā Latvijas ārējo un iekšējo ienaidnieku pasūtinātu politisku slepkavību.