Par mūsu valsts drošības dienestiem (07.01.2003), Paulis Kļaviņš:

"Valsts apdraudējuma pirmā analīze, no kuras izriet valsts drošības iestāžu prioritārie darbības virzieni, jau pirms septiņiem gadiem iezīmēja iekšējos draudus un noteica attiecīgās darbības jomas. Ja rezultāti nav bijuši, tad rodas aizdomas, vai drošības dienesti nepiedalās valsts nozagšanas piesegšanā, varbūt pat nozagšanā? [..]

[D]ienesti iegūst informāciju nevis savām, bet gan izpildvaras vajadzībām. Taču slepenajiem ziņu dienestiem nepienākas izpildvaras funkcijas, kādas bija čekai. Šī ir principiāla atšķirība starp demokrātisko un totalitāro valstu sistēmām. Lai nodrošinātu, ka slepenais dienests nav «valsts valstī», arī slepeno dienestu struktūrās ir nepieciešama varas dalīšana, uz ko balstās ikvienas demokrātiskās valsts satversme. Informācija, it īpaši slepeni iegūtā, ir varas faktors. Valsts drošības iestādēm jāstrādā patstāvīgi, un viņu iegūtā informācija jāizvērtē no viņiem neatkarīgai valdības komisijai. Nav pieļaujams informācijas iegūšanas, uzkrāšanas un izvērtēšanas monopols vienas iestādes rokās, piedevām vēl valsts noslēpuma pieejamības atkarība no tās pašas institūcijas. Tā bija vecā laika struktūra."

https://www.vestnesis.lv/ta/id/69948