"VDK izmeklētājs kapteinis Andris Strautmanis, kurš 1983. gadā vadīja čekas tiesas procesus pret mūsu [Helsinki-86] pretošanās grupu, arī pret Gunāru Astru, vēlāk bija Drošības policijas priekšnieka vietnieks. Vai arī notikušais ar Pauli Kļaviņu un viņa izveidoto pirmo Drošības dienestu, kas ļoti nepatika Auseklim Pļaviņam, bijušajam Padomju Savienības Galvenās izlūkošanas pārvaldes jeb GRU pulkvedim, kurš Aizsardzības ministrijā darbojās kā vispārējās informācijas dienesta vadītājs un vēlējās turpināt GRU garā, proti, izspiegot savas valsts augstākos ierēdņus un iestādes. Kad Paulis atteicās šos rīkojumus pildīt, ieradās toreizējā aizsardzības ministra Valda Pavlovska sūtņi un uz vietas atlaida gan viņu, gan vēl 13 darbiniekus. Viena no šo «bijušo» rūpēm bija, lai valsts struktūrās nebūtu patriotisku latviešu."


http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/dzive-un-ticiba/5640-janis-rozkalns-parsteidza-tikai-viena-kartite


"Minēšu vēl kādu piemēru. 1946.gadā dzimušais Andris Strautmanis Latvijas neatkarības laikus sagaidīja kā VDK Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks. Nevis vienkārši čekists, bet čekistu priekšnieks. Un kas ar viņu notika tālāk? Vēlāk viņš bija LR Drošības policijas 1.galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, kā arī iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks.

[..] Es te vēl gribētu pieminēt dzirdētu argumentu, ka, lūk, mēs sākām taisīt karjeras okupācijas iestādēs, piemēram, astoņdesmitajos gados, kad Staļins jau sen bija miris, kad okupācijas režīms nebija vairs tik agresīvs. Tas ir mīts par maigajiem astoņdesmitajiem gadiem. Minēšu vienkāršu faktu. 1983.gadā VDK Latvijā arestēja 24 cilvēkus, kas bija lielākais arestēto skaits kopš 1972.gada.

[..] Piemēram, ir milzīga atšķirība starp vācieti, kurš nacistu laikā vienkārši klusi mēģināja dzīvot, un vācieti, kurš centās uzkalpoties nacistu varas hierarhijā. Pēc kara Vācija ilgstoši un mokoši tomēr šīs lietas izrunāja. Citām valstīm, piemēram, Francijai, okupācijas perioda neērtie jautājumi neatbildēti palika ilgāk, tomēr galu galā tiem pieķērās.

[..] Austrumeiropā, to skaitā Latvijā, izņemot šauru vēsturnieku slāni, ar šiem jautājumiem netiek strādāts joprojām. Nodevības pret savu valsti inde turpina netraucēti darboties. " - M. Zanders