Uzskatīt, ka esi tik gudrs, ētisks, ka vari skaidri noteikt, cik kuram pienākas, un kam noteikti nepienākas, ir par daudz, pats par sevi ir dēmoniskas domāšanas paveids, īsta slidenā nogāze."Tam muižniekam ir par daudz! Tam miljardierim arī! Tam latviešu namīpašniekam vai būvuzņēmējam arī! Par to naudu var pabarot tik daudz nabagus!" Skumji apzināties, ka šādos gadījumos tikpat kā neko nevar darīt, tik veca cilvēces slimība tā ir.