Visa šī ranta kontekstā būtu tomēr vietā atcerēties II pasaules kara fonu. Tad varbūt nebūs jābrīnās par to, kāpēc Bunsdesvēra stāvoklis ir tāds, kāds viņš ir. Astoņdesmitajos gados rietumvalstu līderi ar grūtībām varēja sagremot faktu, ka Vācijas varētu apvienoties, bet tagad mēs pīkstam par par to, ka, lūk, Bundesvērs švaks. Vēl arī varētu pafantazēt, kāds tieši tas izskatītos, ja Vācija patiešām ieliktu tos savus 2% no IKP Bundesvērā.
Es arī īsti nesaprotu, kādas points pārmest šī brīža Vācijas valdībai par to, ka Šrēders ir gazpromā. Ko Vācija šajā sakarā vispār varētu tagad darīt?