nu, ja reiz PERSONĪGĀ PIEREDZE, tad es arī šur tur pa vakareiropu esmu nesenākos laikos pabraukājies un acis savukārt saka, ka pilsētas palikušas netīrākas, uz ielām patrulē smagi bruņoti militāristi un stopējot ļaudis saka, ka pirms pāris desmitgadēm tas bija pašsaprotami, bet šodien kaut kas neiedomājams. protams, ka katram (ne)bēglim savs unikāls personiskais stāsts un sāpe, gluži tāpat kā katram individuālam teroristam, masu slepkavam un nihilistiskākajam maniakam, nu un?