Cilvēki "atceļ" (vai, precīzāk, pārveido un pielāgo pēc savām vajadzībām) apkārtējo dabu visu savas pastāvēšanas laiku, ar agronomiju, inženieriju, medicīnu, utt., utjpr. H+ kā human augmentation tādā izpratnē nav nekas vairāk, kā tās pašas pieejas piemērošana paša cilvēka organismam un tā eksistences veidiem.

Būtībā vienīgais daudzmaz ievērības cienīgais moments te ir tas, ka tiek sperts (samērā izplūdis, kur runa ir par klīnisko gerontoloģiju, krioniku u.c.) solis no bojāta organisma labošanas (kas ir standarta medicīnas kompetencē) uz vesela organisma pārbūvēšanu un uzlabošanu.