"It’s unlikely Russia will undertake direct, aggressive military action against a NATO member state. However, as events of the recent years prove, even the most unlikely scenarios can come true.|

Jā, bet šie scenāriji ir lasīti gana daudz, gandrīz visi ignorē Krimas un Donbasa precedentu un Krievijas n e t i e š ā s taktikas tur, tāpēc visi nezkāpēc uzreiz pieņem reālu un atklātu Krievijas armijas, desantnieku utml intervenci Baltijā. Jā, viņi kaut ko līdzīgu aprakstītajiem scenārijiem izspēlēja Krimā - with not a single shot, kaut ko ļoti līdzīgu arī daudzkārt aprakstītajiem Baltijas ieņemšanas scenārijiem viņi ar daudz lielākām iespējām varēja darīt Donbasā, varbūt pat tālāk - taču viņi to nedarīja. Kāpēc? Iemesli dažādi, politiski, starptautiski, konomiski, simboliski utt. Turklāt Krimai ir praktiska nozīme, ņemot vērā Krievijas intereses Tuvajos Austrumos, tam ir demogrāfiskais un ideoloģiskais pamats Donbasā, taču Baltijai lielā mērā - ja neskaita ostas - tiešām ir simboliska un nostalģiska nozīme - vai riski izsver iegumus? Turklāt, ko viņi darīs p ē c militārās operācijas, kāda veida režīmi, militārās pārvaldes, okupācijas vai "demokrātiskās nobalsošanas" (kam varbūt ir ilūzijas segums Krimā, Donbasā, Adžārijā, bet kāds segums 90% latviešu/igauņu/lietuviešu apdzīvotajos apgabalos?

Viss liecina, ka pat ja krievi uzdrīkstētos riskēt, tas būtu kaut kas uz Donbasa un spektrālākas karadarbības pusi politiskā un simboliskā kapitāla vārdā, bet tas arī viss. Taču diez šādi zibenskara scenāriji - kuri, tiesa, noder amerikāņu militāristu taktiskajām refleksijām un tam ir psiholoģiska nozīme.