Viņš tur fano, citē par pilsētām kā jau vēsturiskiem hubs of creativity and inovation, tomēr uz vispārējās optimistiskās nots nepiemin, ka urbāno dzejnieki, filozofi, reizēm politiķi kritizē jau kopš Atēnu demokrātijas, bet uz Romas norieta fāzes pilsētas drīzāk bija pretējais aprakstītajam, un pēc sabrukuma tieši jaunais status quo un izkārtojums relatīvi bija "inovatīvāks" un "radošāks".