tas viss jau daļēji ir pagātne, tur pat vairs nav jēgas komentēt. līdzīgi kā es neredzu vairs jēgu kaut ko teikti par "postmodernismu", šo vārdu arī vairs nelietoju, tik ļoti aizgājis un nu jau sens tas viss ir, tāpēc Kūles jaunā, dzeltenā grāmata, atkārtoti piesaucot šo vārdu, tomēr bieži vien nodarbojas ar neproduktīvu shadowboxingu. tagad drīzāk jākoncentrējas uz kaut kā jauna (jauni vecā) celšanu un sintēzēm - lai mirušie apglabā savus mirušos. liljabrik var uzskatīt par cilvēku, kas no "metropoles" uz bauru perifēro tumsību atved kaut ko jaunu, kaut gan centrā tas jau sen ir novecojis un noiets etaps (provinciālisms).