Liela daļa vecās derības un shariah preceptu ir diezgan racionāli tai videi - tuksnesī un smilšu vētru vidū ir tikai racionāli nēsāt lakatus, arī vairums jūdu aizliegumu ir elementāri higiēnas un sanitārie noteikumi, lai kopiena izdzīvotu ( dīvaini, ka jūdi, dzīvodami un vergodami Ēģiptē, pēc atbrīvošanās laikam kļuva tik stulbi, ka viņiem visu vajadzēja teikt priekšā punktu pa punktam). Ir pilnīgs sviests, ka muslims ziemeļos, kaut kur Zviedrijā, nēsā lakatu kā tuksnesī - lai gan viņi to primāri skaidro ar "vīriešu nemusināšanu".

Kristiešiem jau Kristus figūrā savukārt vajadzēja runāt ar grieķiem, hence atkrita visa tuksneša eksotika, ģērbšanās paradumi, lopkopju nianses utt (Ne jau tas, ko tu ēd, dzer vai valkā apgrēcina tevi, bet gan tas, kas iziet no tevis ārā" utt.) atkrita pat viss jūdu un muslimu uzsvars uz teokrātiju. "

es nezinu, kristietību vnk raksturo "mana valstība nav no šīs pasaules", kamēr jūdiem ir mesija-karotājs romiešu-babiloniešu satriecējs, bet muslimiem Mohammads -ummas galva, džihāda karavadonis etc. varbūt tieši kristietības viņpasaulīgumā tuksnesis ir novests līdz tīrai metafizikai, kamēr pārējiem diviem tuksneša saule tik ļoti apriebies, ka viņiem visu laiku vajag ņemties, visas tās nianses, neskaitāmos aizliegumus, legālistiku, kazuistiku utt.